EN LV

9. STARPTAUTISKĀ LATGALISTIKAS KONFERENCE

Sagaidot Latgales kongresa (2017) un Latvijas valsts (2018) simtgadi, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija sadarbībā ar Latgaliešu Kultūras biedrību rīko virkni pasākumu, godinot pirmās latgaliešu atmodas redzamākos pārstāvjus: Franci Trasunu, Nikodemu Rancānu, Franci Kempu.

Latgalistikas konferences līdz šim ir bijušas: Sanktpēterburgā (Krievija, 2008), Rēzeknē (Latvija, 2009), Greifsvaldē (Vācija, 2010), Poznaņā (Polija, 2011), Rīgā (Latvija, 2012), Ačinskā (Krievija, 2013), Rēzeknē (Latvija, 2014), Viļņā (2015, Lietuva). Turpinot tradīciju, 2016. gadā konference notiks Rēzeknē un būs veltīta Franča Kempa 140 gadu jubilejas atcerei. 

Konferences tēmas:

  • Latgales kongresa simtgade, sabiedrisko un kultūras darbinieku devums valstiskuma idejas tapšanā
  • etniskā, teritoriālā, nacionālā u. c. identitātes, to atspoguļojums pierobežas kultūrā un valodā
  • pierobežas kultūru mijiedarbe: ietekmes, tipoloģiskas līdzības un atšķirības folklorā, literatūrā, plašsaziņas līdzekļu telpā, muzeju darbībā
  • IT un muzeja darbības, humanitārās jomas modernizēšanas iespējas
  • latgaliešu valoda citu pierobežas valodu ietekmē
  • latgaliešu valodas, novadmācības metodoloģiskie aspekti

Konferences laikā notiks datorspēles par Latgales kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem “Īsapazeisim!” prezentācija, literāri muzikāls Andrejdienu pasākums, tikšanās ar pierobežas jaunajiem māksliniekiem: mūziķiem, dzejniekiem. 

Uzziņai:

Francis Kemps (1876–1952), publicists, kultūras un sabiedriskais darbinieks, izdevējs, dzimis Makašānu pagasta Sprūževā (tag. Griškānu pagastā). Pirmās latgaliešu atmodas darbinieks, viens no Pēterpils Latviešu muzikāliskās biedrības (1903) dibinātājiem, pirmās latgaliešu avīzes „Gaisma” (1905–1906), žurnāla „Austra” (1908), kalendāra „Daugava” (1905–1914) izdevējs un redaktors. Grāmatu par Latgales latviešu pagātni: „Latgalieši” (1910), „Latgales likteņi” (1938, 19912) un citu vēsturisku, publicistisku, reliģisku, literāru darbu autors.

1917. gadā ir piedalījies vēsturiskajā Latgales kongresā (26.–27.04, pēc jaunā stila – 9.–10.05), kopā ar domubiedru grupu kongresu atstājis, jo nav bijis skaidras vienošanās un garantiju prasības Latgales latviešu pašnoteikšanās tiesību nodrošināšanai valodas, ticības un administratīvās pārvaldes jautājumos.

Ir bijis pirmais Rēzeknes pilsētas galva Latvijas Republikas laikā, Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, satiksmes ministra biedrs. 1949. g. deportēts uz Sibīriju, miris Tomskas apgabala Mihailovkā, 1991. gadā pārbedīts dzimtenē, Zvirgzdenes kapos.

Pateicoties F. Kempa dēla Leopolda Kempa (1927–2014) gādībai, apkopots un digitalizēts plašs F. Kempa rakstu materiāls. Tomēr joprojām netrūkst mītu un stereotipu par F. Kempa dzīvi un personību, tāpat kā par Latgales kongresu un citiem Latgales vēstures un kultūras jautājumiem.

Savā apcerē „Latgalieši” F. Kemps rakstīja: Pareizāki būtu paralēli lietot nosaukumus: baltieši vai arī Baltijas latvieši un latgalieši, un kopīgi, priekš abām tautas nozarēm, tikai vienu vārdu – latvieši. (..)

..poļu un krievu valodas latgalieši uzskata par svešām valodām un baltiešu dialektu tie ierauga par savu pat valodu, bet tikai nepareizu un sagrozītu; šī valoda latgaliešiem izrādās par kaut kādu žargonu, par kuru tikai jāpasmejas. Ja viņiem mēģināsim pierādīt, ka Baltijas latviešu valoda ir vispāri lietojamā rakstu valoda, ka viņai ir sava bagāta literatūra, tad vienkāršais latgalietis vienmēr atbild: „Tas viss var būt, bet viņa nav īsta latviešu valoda, viņa ir „čyuļu runa””. Tā tas iznāk, ka poļu un krievu valodas latgalieši ieskata par svešām, bet tomēr tīrām, neviltotām valodām, un baltiešu dialektu – par savu, bet nepareizu un sagrozītu, latviešu valodu.” (Kemps 1910: 48, 50)